speciāli DB: Caur bankām grauj arī tranzītu

swedbank-tocs-tranzits
Laikraksta Dienas Bizness rīcībā ir nonākusi informācija, ka pret Latvijas bankām uzsāktās kampaņas rezultātā tiek slēgti ne tikai «čaulas uzņēmumu», bet arī pavisam reālu tranzīta nozares uzņēmumu konti.

«Varu atklāti pateikt, ka arī mums aizvēra ciet kontus kompānijām, kuras ir saistītas ar Krieviju. Pagājušā gada decembrī bez īpašiem paskaidrojumiem Swedbank aizvēra ciet kontus diviem kopuzņēmumiem,» saka Ivars Sormulis, kurš ir privātā dzelzceļa uzņēmuma AS Baltijas Tranzīta serviss valdes priekšsēdētājs. Viņš ir tas retais, kuram ir drosme to pateikt atklāti. Taču laikraksta rīcībā ir informācija arī par citiem tranzīta jomas uzņēmumiem, kuriem pēdējā laikā ir radušās problēmas banku kontu sakarā. Grūtajā situācijā, kādā starptautiskās politikas dēļ atrodas Latvijas tranzīta nozare, mazākais, kas tai ir vajadzīgs, ir problēmas ar banku pakalpojumiem mūsu valstī. Tā vien šķiet, ka kāda neredzama roka ir nolēmusi pielikt punktu ne tikai Latvijas bankām, bet arī tranzītam, kas ir vēl viena miljardu nozare. Bet varbūt tā nav sveša roka, bet mūsu pašu provinciālisms un gļēvums? Patiešām traki būtu, ja izrādītos, ka mūsu bankas un tranzīts ir iznīcināts nevis kādu ģeopolitisku lēmumu rezultātā, bet tikai tāpēc, ka Latvijas valdībai gribējās kārtējo reizi iztapt, bet banku ierēdņiem neko vairāk kā «mazāk problēmu».

Swedbank jau ir ievērojami samazinājusi šī gada Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi – no sākotnēji prognozētajiem 4,2% līdz 3,0%. Tā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā skaidro bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Ņemot vērā to, ko laikrakstam stāsta uzņēmēji, kas sūdzas par kontu slēgšanu, varam uzdot jautājumu – vai paši ierobežo un paši samazina prognozi?

Vai tranzīta nozares iznīcināšana ir zviedru banku apzināta politika vai šo banku vietējo ierēdņu paranojas sekas?

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas