speciāli DB: Ir jāatjauno parlamentārā kontrole pār valsti


ringolds-balodis
Žurnālista Sandra Toča intervija ar Latvijas Universitātes profesoru Ringoldu Balodi

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru


Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Jāsadarbojas ar Krieviju un Baltkrieviju

anrijs-matiss-dienas-bizness

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Ko Kaimiņš nepaspēja pateikt?

artuss-kaimins-arests

Lasiet Sandra Toča interviju ar Artusu Kaimiņu

Ko Artuss Kaimiņš nepaspēja pateikt pirms aresta?


«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Lubova-Svecova

Sandris Točs intervē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietnieci un Izmeklēšanas daļas priekšnieci Ļubovu Švecovu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

ablv-maksatnespejas-administratori

Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas


jurass-strike-vienotiba
«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Pirmajā vietā Latvija!

Tocs-Tramps-ASV-Latvija

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!
Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Vjačeslavs Dombrovskis - Mīnus 592 miljoni gadā

vjaceslavs-dombrovskis-sandris-tocs

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Romāns Mežeckis - Sākas cīņa pret maksātnespējas administratoru mafiju

romans-mezeckis-sandris-tocs
Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Kas atļauts Amerikai, nav atļauts Latvijai

Dana-Reizniece-Ozola-Točs-Sandris

Latvijas finanšu ministrei nav jāpilda ASV finanšu ministra vietnieka rīkojumi par vienas nozares likvidāciju mūsu valstī. Diemžēl tas notiek. Pēc Bilingslija vizītes Dana Reizniece-Ozola ir paziņojusi, ka Latvijai tagad esot “jauns ambiciozs mērķis” – turpmāk ārvalstnieku noguldījumu apjoms Latvijas bankās varēšot būt tikai 5%. Faktiski tā ir finanšu pakalpojumu eksporta nozares likvidācija Latvijā. Kas šādu “mērķi” izvirzīja – Latvijas valdība, Saeima, Eiropas Savienība, varbūt kāda starptautiska organizācija, kurā mēs esam piekrituši būt?

“Mums vēsturiski nerezidentu noguldījumu apjoms bijis ap 60%. Tagad no kādiem 19 miljardiem nerezidenti ir 8 miljardi. Ja pēc likvidācijas ņemsim nost “ABLV efektu”, esam virzienā uz 30%. Jautājums – pie kāda skaitļa tas apstāsies?” – vēl 8.marta intervijā žurnālam IR jautā FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Nākošā tā paša žurnāla IR numurā 14.martā uz šo jautājumu atbild finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: “Pēc iestāšanās OECD paustie solījumi pakāpeniski divu gadu laikā samazināt nerezidentu klientu īpatsvaru Latvijas bankās un plāns līdz nākamā gada beigām čaulas kompāniju apjomu samazināt līdz 20% tagad ir nolikti malā. Pēc pagājušās nedēļas ir skaidrs, ka tas nav pietiekami ambiciozs plāns.” Tagad mērķi ir skarbi.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Jebkurā gadījumā būs nacionālā aviokompānija

augulis-toscs-sandris
airBaltic nebūs šogad tādas peļņas kā gadu iepriekš, jo tad bija tiesiskais izlīgums ar lidostu, kur faktiski šī izlīguma daļa iegāja peļņā, taču šobrīd kompānija strādā ar operatīvo peļņu

To intervijā DB saka satiksmes ministrs Uldis Augulis, skaidrojot investoru piesaisti Latvijas nacionālajai aviokompānijai.

Vai pēc stratēģiskā investora piesaistes airBaltic joprojām paliks nacionālā aviokompānija?

Šobrīd aviācijā ir dinamiska un mainīga situācija, kā rezultātā ir svarīgi investēt airBaltic attīstībā un modernizācijā. airBaltic attīstība ir nodrošinājusi arī Rīgas starptautiskās lidostas attīstību, kā arī tūrisma un citu saistīto nozaru izaugsmi. Darījuma rezultātā- vai tas ir vairākuma, mazākuma vai kāds cits akciju sadalījums – svarīgākais ir tas, ka airBaltic var palikt nacionālā aviokompānija, kas sniedz ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.

Lasīt vairāk


Citi raksti un intervijas

speciāli DB Maksātnespējas jomā - visatļautības sajūta

sandris-tocs-martins-bunkus-pedeja-intervija
Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Lasīt vaiIrāk

Citi raksti un intervijas

Andris Bērziņš intervijā DB: Katram ir jāiet savs izaugsmes ceļš


prezidents-andris-berzins-sandris-tocs
Mums ir desmit gadu, kuros ir jāsasniedz Eiropas vidējais IKP līmenis, lai nobremzētu aizbraucēju plūsmu no mūsu valsts.

Tā intervijā saka Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Prezidenta kungs, jūs pats esat ekonomists un nācis no biznesa vides. Kādu tas atstājis iespaidu uz jūsu darbu Valsts prezidenta amatā?

Mans pamatuzstādījums prezidenta amatā, balstoties uz manu biznesa pieredzi pagātnē, ir bijis vērsts uz to, ka visās jomās ir vajadzīga stabilitāte. Arī biznesā ir vajadzīga stabilitāte, ņemot vērā šo pamatprincipu, es esmu centies darboties un izmantot savas iespējas šajos četros gados. Prezidenta amats mūsu valstī atšķiras ar to, ka viņam nav ne resursu, ko dalīt, ne reālas varas. Lai ietekmētu notiekošo, ir jāmeklē citas iespējas. Es meklēju iespēju, kā likt lietā savu iepriekšējo pieredzi.

Mans prezidenta zvērests iekļauj vārdus, ka es darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Savukārt labklājības celšanas atslēga ir ekonomikas attīstība, kas savukārt dod pamatu sociālajai stabilitātei.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas