speciāli DB: Gobzemam ir cerība

481712__5bff6626ebba8


Kad beidzas liels karš, pie sarunu galda apsēžas ne tikai draugi, bet arī pretinieki. Jo, neskatoties uz visām domstarpībām un atšķirībām, neskatoties uz to, ka ir šauts un karots, mēģinot vienam otru sakaut, ir nonākts līdz tam, ka karam vienreiz ir jāpieliek punkts. Tāda ir kopējā griba.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Arhibīskaps Vanags pret populistiem



481549__5bfb75b60f142
Salūts ir izšauts, simtgades sajūsma ir noplakusi, un esam turpat, kur esam, – bez jaunas valdības un ar sašķeltu Saeimu. Taču ir pelavas, un ir graudi. Arhibīskapa Jāņa Vanaga 18. novembra sprediķī ir vērts ieklausīties.

Ne tāpēc, ka luterāņu viedoklis būtu vērtīgāks par katoļu, pareizticīgo vai citu viedokli. Bet tāpēc, ka Jānis Vanags ir gudrs un valstiski domājošs cilvēks, kurā der ieklausīties gan Saeimas deputātiem, gan Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, gan mums visiem, kas nav vienaldzīgi par mūsu valstī notiekošo. Jo mūsu valdība ir arī mūsu daļa, ne tikai koalīcijas sarunu vedēju politiķu daļa, kuriem ir pienācis pēdējais laiks izpūst gaisu no savas iedomības baloniem.

Par ko Latvijas simtgades sprediķī runāja arhibīskaps?

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Meroni var glābt Saeimas atlaišana

meroni-ietekme-Latvija

Rūdolfu Meroni var glābt Saeimas atlaišana

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa līdz pirmdienai paņemtā pauze atklāj acīmredzamu faktu – pašlaik valdību nav iespējams izveidot. Saeimā pastāv divi pretēji bloki, un nevienam no tiem nepietiek balsu valdības izveidošanai. KPV LV un JKP blokā ir 32 deputāti, bet NA, Attīstībai/Par!, JV un ZZS kopā ir 45 balsis. Tas ir strupceļš.

Taču šis strupceļš nav radies nejauši. Tas ir uzkonstruēts, novelkot īpašas «nesadarbošanās līnijas» starp partijām. Aldis Gobzems tagad ir sācis runāt par līniju atcelšanu. Iespējams, lai radītu iespaidu, ka Artim Pabrikam varētu būt balsis un prezidents viņu varētu nominēt kā otro premjera kandidātu, kuru tad izgāztu. Gobzems ir liels runātājs. Pirms vēlēšanām Gobzems apgalvoja, ka Strīķe un Jurašs zināja «Bunkus shēmas» un VID «zelta trijstūri», bet nekādi nereaģēja, tātad faktiski sanāk, ka to piesedza (Gob- zems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas, DB 2018. gada 12. jūnijs). Pēc vēlēšanām Gobzems paziņoja, ka atbalstīs Strīķi iekšlietu ministra amatā. Kāpēc? Kas Gobzema kungam «jaunās politikas» ietvaros lika apmest kažoku uz otru pusi?

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Saeimu sašķēla Meroni

meroni-tiesas-spriedums

Saeimu sašķēla Meroni

Latvijas valsts institūcijas nezināmu iemeslu dēļ gadiem ilgi ir pievērušas acis uz Meroni rīcību arestētajos uzņēmumos. Savā DB rakstā 2017.gada 27.maijā Valsts nekontrolē Meroni rīcību atklāju faktu, ka Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta no valsts puses. Kā zināms, preses rīcībā jau sen ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, visticamāk, paša Meroni personīgajām vajadzībām iegādājoties pat helikopteru, jahtu un villu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības osta, AS Kālija parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Meroni apvienoja JKP un KP LV


rudolfs-meroni
Gadījumā, ja Jāņa Bordāna valdība tiks izveidota, visticamāk, sabiedrība nekad neuzzinās «Meroni stipendiātu» sarakstu.


Gadījumā, ja Bordāna valdību izgāzīs, visticamāk, tuvākajā laikā mēs uzzināsim par Meroni sponsorēto cilvēku sarakstu, līdzīgi kā savulaik runāja par «Lemberga stipendiātiem». Ir absolūti naivi iedomāties, ka opozīcijas politiķis Artuss Kaimiņš ir vienīgais, kuru finansēt ir interesējis Rūdolfam Meroni – jaunajam oligarham.


Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Valsti pārvaldīs troika

bordans-strike-jurass

Jāņa Bordāna, Jutas Strīķes un Jura Juraša valdības izveidošana ir lielā iespēja. Premjera amats un visas spēka ministrijas tiks koncentrētas vienas partijas rokās. Paradoksāli, bet, neskatoties uz sadrumstaloto Saeimu, tā tiešām ir iespēja, ka tiek izveidots jauns un stabils varas centrs uz nākamajiem desmit gadiem.

Pilnīgi iespējams, ka, zaudētāju partiju deputātiem pārejot uz JKP, jau šajā Saeimā izveidosies «superpartija» ar vairāk nekā 50 deputātiem. Latvijas valsts vara nonāks vienota, specdienestu atbalstīta un ar gribu apveltīta politiskā spēka rokās.


Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Vai aiz Bunkus stāvēja Rinkevičs?

edgars-rinkevics

Kas organizēja Mārtiņa Bunkus braucienu uz ASV? Kāpēc ar Bunku tikās ASV vēstniecības Rīgā darbinieki un bijušais Baltā nama pārstāvis Deivids Merkels?

Tie ir galvenie jautājumi pēc TV3 Nekā personīga sižeta, kurā atklājās, ka raidījuma rīcībā ir nonākuši materiāli, kas liecina, ka Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms savas nāves ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par ABLV Bank likvidatoru izraudzītos tieši viņu.

Minētie jautājumi liek uzdot vienu galveno jautājumu – vai ASV diplomāti būtu tikušies ar kādu privātu Latvijas advokātu, vēl vairāk – risinājuši ar viņu sarunas, bez konsultācijām ar Latvijas Ārlietu ministriju? Vēl vairāk – bez Latvijas Ārlietu ministrijas apstiprinājuma, ka ar šo cilvēku var risināt sarunas? Kas šādu «mandātu» deva Mārtiņam Bunkum – vai Vienotība un tās ministrs Edgars Rinkēvičs? Ir neiedomājami, ka M. Bunkus kā Latvijas puses sarunu partneris ASV diplomātiem tik nopietnā jautājumā kā ABLV Bank likvidācija varētu parādīties bez saskaņošanas ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Līdz ar to ir versijas, ka vai nu E. Rinkēvičs līdz šim ir rafinēti spējis slēpt savu līdzdalību banku afērā, vai arī neorientējas pašos svarīgākajos valsts jautājumos.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Prezidentam Raimondam Vējonim jānominē Aldis Gobzems!

gobzems-vejonis

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jārespektē vēlētāju griba. Vai nu Vējonis būs saprātīgs un nominēs Gobzemu valdības sastādīšanai, pats iegūstot cerību uz nākamo termiņu, vai arī šo cerību pazaudēs, riskējot ar milzīgu nestabilitāti valstī.


Izvēle ir ļoti vienkārša – vecā vai jaunā politika. Kāda šajā sakarā ir bijusi tautas griba? Veco valdības koalīciju pārstāvošās partijas ir ieņēmušas pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Divas trešdaļas Saeimas deputātu ir jauni. Sabiedrība vēlas jaunu politiku, nevis vecās turpinājumu. Var ietiepīgi to neredzēt, uzskatot sabiedrību par muļķiem. Var tautas viedokļa respektēšanu saukt par «iešanu populisma pavadā», bet tautas viedokļa ignorēšanu par «atbildīgu politiku». Tomēr es ieteiktu nespēlēties ar uguni.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Bordāns ir izgāzies. Vai Gobzemam izdosies?


gobzems-premjera-kandidats
Pārņemt varu valstī un ieviest «vilkaču» diktatūru. Patiesībā tāds plāns tika prezentēts pagājušajā nedēļā, kad JKP nosauca tai vēlamo iespējamās Jāņa Bordāna valdības sastāvu.


Tajā bija acīmredzams, ka JKP pretendē pārņemt drošības iestādes un tiesībsargājošo bloku – premjers un iekšlietu ministrs, KNAB, policija un pretenzijas uz vienas lielas drošības iestādes veidošanu. Priekšvēlēšanu solījums, ka bijušais KNAB operatīvās daļas vadītājs Juris Jurašs uzņemsies Labklājības ministra amatu, izrādījies blefs, kas, protams, jau iepriekš bija skaidrs. Pirmajā acu uzmetienā nav skaidrs, kāpēc Strīķes un Juraša partijai ir vajadzīga VARAM. Taču atcerēsimies, ka Vides un reģionālās attīstības ministram ir tiesības pieprasīt pašvaldību vadītāju demisiju.

JKP ir 16 balsis. Kāpēc lai partijai, kurai ir 16 vietas Saeimā no 100, kāds dotu rokās neproporcionāli lielu varu? Kādēļ lai kāds vispār piekrīt Bordāna valdības veidošanai un jebkam, ko šī partija ar savām 16 balsīm prasa? Vai tiešām Juraša «mapītēs» ir tik daudz, lai piespiestu atdot šai partijai visu varu valstī?

Šis jautājums ir diezgan pamatots, jo ir grūti saprast, kas ļauj Bordānam «likt kājas uz galda» un izturēties ar acīmredzamu augstprātību un pat nicinājumu pret pārējiem sarunu partneriem.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Prezidentam Raimondam Vējonim jānominē Jānis Bordāns vai Aldis Gobzems


tocs-bordans
Sandria Toča viedoklis par Ministru Prezidenta nomināciju

Vēlēšanās ir uzvarējušas divas jaunās partijas. Divas partijas ir pateikušas, ka ir gatavas uzņemties atbildību veidot valdību. To ir paziņojuši JKP līderis Jānis Bordāns un KPV LV premjera kandidāts Aldis Gobzems. Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jāuztic valdības veidošana vienam no viņiem.

Pašreizējo valdību veidojošās partijas ieņem pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Principā no zemes virsas ir noslaucīta vecā Saeima. Divas trešdaļas no Saeimas deputātiem būs jauni. Ir daudz ticis spekulēts par to, būs vai nebūs Latvijā «Breksits Nr.2». Nevar neredzēt, ka šis «Breksits» arī Latvijā ir noticis.

Demokrātija ir jārespektē. Ir acīmredzami, ka ne Vienotībai, ne ZZS, ne NA nav nekādu tiesību runāt par valdības veidošanu. Viņiem ir jābūt laimīgiem, ja viņus kāds uzaicina būt par balastu valdības izveidošanai balsu dēļ.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Kurš būs labākais Latvijas premjers?


latvijas-permjers
Sandris Točs analizē socioloģiskajās aptaujās visaugstākos reitingus ieguvušo politsko partiju premjera kandidātus

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis .Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram!


Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.


Kučinskis – pēdējo 20 gadu simbols. Ar lielu varbūtību var sacīt – lieciet Māri Kučinski par premjeru, un viss būs, kā bijis!

Uzdodot jautājumu – kāpēc Māris Kučinskis varētu būt labākais premjera kandidāts arī nākamajai valdībai – atbilde ir acīmredzama. Māris Kučinskis jau ir premjers.

Līderis un harizmāts Gobzems .

Aldim Gobzemam nav nekādas pieredzes ne politikā, ne valdībā. Toties, salīdzinot ar Māri Kučinski un Vjačeslavu Dombrovski, viņš ir līderis un harizmāts. Grūti nepamanīt, ka pašreizējais KPV LV panākumu gājiens sākās ar Alda Gobzema pievienošanos, bez «Gobzema faktora» KPV LV, visticamāk, būtu nevis līderu trijniekā, bet cīnītos par 5% barjeras pārvarēšanu.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Tramps nodrošina investīcijas Baltijā

donalds-tramps-investicijas-latvija

Sandra Toča viedoklis par ASV investīcijām Latvijā

Nereti pie mums dzird jautājumu – vai Trampa politika ir Latvijas interesēs? Tikmēr lielākās ASV investīcijas visā Baltijas reģionā jau atnesusi viena no pasaulē lielākajām investīciju kompānijām Blackstone Group.

13.septembrī tika oficiāli paziņots, ka, ieguldot vienu miljardu eiro, investīciju fonds Blackstone Group L.P. iegādāsies 60% akciju no Latvijā, Lietuvā un Igaunijā strādājošās AS Luminor Bank, bet līdzšinējiem īpašniekiem - skandināvu Nordea un DNB - katram paliks pa 20% akciju.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Vējonis iedzen naglu koalīcijas zārkā

Vejonis-Bersins-Ansis-Ataols

Sandra Toča viedoklis par Prezidenta Vējoņa rīcību, neapžēlojot Ansi Ataolu Bērziņu

Iekšēji protestēju, lasot šobrīd populārāko romānu Vara, kurā prezidentam Vējonim, šķiet, atbilstošais Vājonis, ir attēlots kā stulbenis, par kuru ievērojami stulbāki ir tikai viņa padomnieki. Man likās – nav īsti labi tik ļoti izsmiet cilvēku, lai kāds viņš nebūtu.

Vējoņa lēmums arī otro reizi neapžēlot mūsdienu Latvijas disidentu Ansi Ataolu Bērziņu pierāda, ka Varas autoram laikam būs taisnība.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Ir jāatjauno parlamentārā kontrole pār valsti


ringolds-balodis
Žurnālista Sandra Toča intervija ar Latvijas Universitātes profesoru Ringoldu Balodi

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru


Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Kā «zoodārza prezidents» kļuva par sorosītu?

valdis-zatlers

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.


Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Vienotības Prudentija un administratori Liepājas Metalurgā

liepajas-metalurgs

Sandra Točs par to kā valsts realizētā OIK politika un maksātnespējas administratori iznīcināja rūpnīcu, kura pārdzīvoja divus pasaules karus

FKā mēs pazaudējām Liepājas Metalurgu? Tā taču bija vienīgā metalurģijas rūpnīca visās trijās Baltijas valstīs! Rūpnīca, kas darbojās kopš 1882.gada. Uz apstāšanās brīdi tajā strādāja ap 2000 strādnieku, bet ar rūpnīcas darbu bija saistīti 15 000 cilvēku jeb gandrīz 40% no Liepājas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Liepājas Metalurgs bija pārdzīvojis 90. gadu sabrukumu, privatizāciju, bija pārvarējis arī dziļo pasaules ekonomisko krīzi, sekmīgi attīstījās un modernizējās – tam bija ļoti modernas iekārtas.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Vai Ašeradens nozaga tautai 78,9 miljonus?

aseradens-oik

Sandra Točs: Ašeradens sola, ka OIK varbūt tiks atcelts līdz 2022. gadam!

Faktiski visa šīs solīšana «kaut ko darīt ar OIK» ir izrādījusies nekas cits kā sabiedrības mierināšana, ņemot vērā, ka cilvēki ir augstākā mērā sašutuši. Mierināšana melojot, maldinot un imitējot aktīvu politiķa darbību, kurš tiekas un sasauc darba grupas, protams, par mūsu, nodokļu maksātāju, naudu, kuri jau tāpat pārmaksā par elektrību. «Tautas nodoklis OIK mafijai» ir sadārdzinājis elektrību par 30% dārgāk nekā Igaunijā un 42% dārgāk nekā Lietuvā

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Sorosa noriets Latvijā


Dzordzs-Soross-Latvija
Sandra Točs: Džordža Sorosa noriets Latvijā

Soross ir izaudzējis veselu sociālo zinātņu pasniedzēju un politologu paaudzi, kuri dominē augstskolās, un audzina attiecīgas vērtības jau no skolas sola. Žurnālistu paaudzi, kam masu medijos vēl nesen bija gandrīz pilnīgs informācijas monopols, kuram izlauzties cauri bija praktiski neiespējami.

Ja tev ir tikai krasta apsardzes kuteri, bet pie taviem krastiem atpeld aviācijas bāzes kuģis, kas ved veselu armiju, tev nav nekādu izredžu. Tiklīdz Latvijas valsts 1991. gadā reāli atguva neatkarību, pie tās krastiem piestāja milzenis. 1992. gadā ASV «filantrops» Džordžs Soross nodibināja Sorosa fondu – Latvija, protams, tikai kā daļu no Open Society Foundations tīkla Eiropā, Āfrikā un Āzijā. 2012. gadā, kad fonds atzīmēja darbības divdesmitgadi Latvijā, tas izplatīja informāciju, ka «20 gadu laikā Sorosa fonds – Latvija aktivitātēs un iniciatīvās ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus ASV dolāru». Iedziļinieties šajos skaitļos!

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Donnai Danai nospļauties uz tautu

dana-reizniece-ozola-db

Sandra Točs: Donnai Danai nospļauties uz tautu

Cilvēks ar kriminālu mentalitāti VID vadītāja amatā – vai tas ir tas, ko ir pelnījusi Latvijas valsts?

Izgāšanās ar Koļegovas bīdīšanu VID vadītāja amatā un izgāšanās ar Skujiņa bīdīšanu VID vadītāja amatā. «Aizdomu ēnas», kādas neizturētu neviens normāls politiķis, kurš bīda Valsts ieņēmumu dienesta amatā cilvēkus, kuri īsti nevar paskaidrot ienākumus lielā apmērā vai ir iespējami saistīti ar kriminālprocesos ierautiem uzņēmējiem, kurus min arī naudas atmazgāšanas noziegumu sakarā. Vai tā ir sagadīšanās, ka abi divi «donnas Danas» līdz šim virzītie VID ģenerāldirektora amata kandidāti ne tikai nav «kristāltīras» reputācijas cilvēki, bet, gluži otrādi, – ir cilvēki, kuru reputācija izsauc aizdomas par krimināli sodāmu darbību iespējamu veikšanu?

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Strīķes un Juraša ģimeņu mafija

juta-strike-dienas-bizness

Sandra Točs: Strīķes un Juraša ģimeņu mafija

Vai varētu būt tā, ka Finanšu ministrija, kas kontrolē VID, ir tā vieta, kur «sastopas» Juraša un Danas Reiznieces-Ozolas ģimenes un viņu intereses? Pēc tam, kad vēlēšanas jau būs notikušas un uz sabiedrisko domu varēs uzspļaut, bet jaunā valdība vēl nebūs sastādīta, ar vecās valdības rokām specdienestu «ģimenes» kronēs jauno VID vadītāju. Ielikteni, kam būs jānodrošina amatos salikto «savu cilvēku» stabilitāte uz kopējās zelta dzīslas, ko sargā «vilkači uzplečos».

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Kaimiņa partiju noņems «no trases»

artuss-kaimins-db

Sandra Točs: Artusa Kaimiņa vadītajai partijai Uzņēmumu reģistrs ir izteicis rakstveida brīdinājumu. Tiesa var apturēt partijas darbību.

Artusa Kaimiņa vadītajai partijai Uzņēmumu reģistrs ir izteicis rakstveida brīdinājumu par to, ka tā nav sasniedzama juridiskajā adresē. Brīdinājumā norādīts, ka gadījumā, ja partija noteiktajā termiņā nebūs novērsusi pārkāpumu, tiesa var apturēt partijas darbību uz laiku līdz pus gadam.


Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Pabrikam būtu jāsēž cietumā, nevis Briselē!

artis-pabriks-dienas-biznes

Vairākus gadus mēs vērojam viena cilvēka, vienas ģimenes drāmu, un dzirdam kārtējās ziņas, ka Ansis Ataols Bērziņš nav atbrīvots. Nedz lāga prezidents Vējonis, nedz taisnā Latvijas tiesa neredz iemeslu atbrīvošanai. Vēl kā komunistu laikos ņirgājas, «nožēlo, tad atbrīvosim!». Vai ir piespiesti jānožēlo, kaut nejūties vainīgs? Ar kādu mērķi? Vai lai iebiedētu citus?

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Jāsadarbojas ar Krieviju un Baltkrieviju

anrijs-matiss-dienas-bizness

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: «Vienotā tumbočka» – OIK mafija

aseradens-oik

Nav brīnums, ka «Ašeradena kase» kā «Kampara tumbočkas» vēsturiskais mantojums ir pilna. Jo kas tad ir bijis galvenais Ašeradena pienesums ekonomikas ministra amatā? Ar runām, ka vajag «labot OIK kļūdu», jo neatzīt to par kļūdu vairs nebija iespējams, Ašeradens ir panācis to, ka OIK netiek likvidēts!

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Kā slauca un turpina slaukt Trasta komercbanku?

trasta-komercbanka

Sandra Točs: Par ko krustā piesita Pēteri?

Tieši Trasta komercbankas sekmīgā izlaupīšana bija tas paraugs, kas Latvijas maksātnespējas administratoru mafiju tālāk iedvesmoja nākamajam «varoņdarbam» - uzbrukumam ABLV Bank, kas izgāzās tikai tādēļ, ka šis plāns tika izgaismots.


Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Par ko krustā piesita Pēteri?

peteris-sprogis-sandris-tocs

Sandra Točs: Par ko krustā piesita Pēteri?

Jēzu nodeva un piesita krustā savējie, un daudzi pēc tam jau drīz rūgti nožēloja. Bīskapu Pēteri Sproģi sita un neaizstāvēja savējie, un nav pat dažas dienas pagājušas, kad daudzi jau nožēlo. Sak, esot tomēr bijis labs Latvijas valsts prezidenta kandidāts. Varbūt, tā gluži nevajadzēja.

Mūsu sabiedrība ir smagi slima un mēdz zākāties par visu un visiem. Tomēr tādā intensitātē ar dubļiem nedēļas laikā nav bijis apliets vēl neviens Latvijas Republikas prezidenta kandidāts. Tādi naida izvirdumi nav skāruši daudzus. Par ko tāds naids, nekristieši, un, jo īpaši, kristieši?

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Ko Kaimiņš nepaspēja pateikt?

artuss-kaimins-arests

Lasiet Sandra Toča interviju ar Artusu Kaimiņu

Ko Artuss Kaimiņš nepaspēja pateikt pirms aresta?


«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Kampaņa Kaimiņam, kauns demokrātijai

artuss-kaimins-sandros-tocs
Sandris Točs laikrakstā "Dienas bizness" par Artusu Kaimiņu:

"Nekad nebūtu domājis, ka aizstāvēšu, manā skatījumā, pļāpu, populistu un samākslotu aktieri Artusu Kaimiņu. Taču ir simtiem tūkstošu cilvēku, kas ir noskatījušies viņa runu Saeimā un domā citādi. Un tieši tāpēc Saeimas deputāts ir brutāli «noņemts no trases», izmantojot administratīvo resursu un valsts varu."


Operatīvo darbību jēga tieši tajā brīdī, kad tas notika? Lai to paskaidro KNAB. Iestāde, kas Vienotības laikā bija «politisko pasūtījumu galds». Un, acīmredzot, tāds ir arī tagad. Jūs ticat, ka tā ir sagadīšanās? Notika objektīva izmeklēšana, kas rezultējās tieši kad? Tieši pirms balsojuma par Rasnaču, kad valdošā koalīcija ir pamatīgi «aptaisījusies», bet politiskajā leksikonā ir stabili ienācis vārds «mafija»? Pēc spožas runas Saeimā kriminālvajāšanai lūdz izdot opozicionāru Kaimiņu tieši tad, kad gaidāms balsojums par Rasnaču, kuru viņš kritizēja!

Kādam ir jābūt Saeimas opozīcijas deputāta pārkāpumam, lai viņu arestētu tieši pirms balsojuma par tieslietu ministra palikšanu amatā? Varbūt viņš ir maniaks vai slepkava?

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Jāuzvar «nacionālā» maksātnespējas mafija

Dzintars-Rasnacs


Sandris Točs, speciāli laikrakstam "Dienas bizness""
"Nacionālā apvienība tiešām varēja kļūt par nacionālo partiju, kas apvieno visu Latvijas tautu, ar tādiem līderiem kā Ilmārs Latkovskis un Baiba Broka."



Latvieši pelna ar to, ka iznīcina paši sevi. Maksātnespējas administrācija – latviešu «nacionālā nozare», pēdējais, kas «mums vēl palicis». Varbūt pārspīlēti, tomēr šie nereti apkārt dzirdētie teicieni parāda tendenci, kas ir attīstījusies pēdējos divdesmit gados.

Gribēju likt virsrakstu «Nacionālā maksātnespējas apvienība». Taču tas būtu negodīgi pret Nacionālo apvienību. Maksātnespējas mafijas zirneklis ir caurvijis visas partijas. Nacionālajai apvienībai ir Sprūds, Lūsis, Gaidis Bērziņš, Parādnieks un Rasnačs. Vienotībai bija Bunkus, Vonsovičs un Rasa. Maksātnespējas mafijai ir atbalsta punkti visās partijās – arī Saskaņā, ZZS un pat jaunajos veidojumos, kas izliekas tīri.

Tāpēc nebruksim virsū Nacionālajai apvienībai. Tai tāpat ir grūti. Nacionālajā apvienībā ir daudz gaišu, parastu cilvēku, kas partijā ir idejas dēļ, kuri mīl Latviju, vēl tai labu un nav blēži. Nacionālā apvienība tiešām varēja kļūt par nacionālo partiju, kas apvieno visu Latvijas tautu, ar tādiem līderiem kā Ilmārs Latkovskis un Baiba Broka.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Lubova-Svecova

Sandris Točs intervē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietnieci un Izmeklēšanas daļas priekšnieci Ļubovu Švecovu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Premjers draud. Tiešām mafijas dēļ?

premjers-draud-mafijas-del-sandris-tocs

" Mēs nedrīkstam apspriest Rasnaču un Reiznieces kundzi? Ko vēl mēs nedrīkstam?"


Tieslietu ministrs atbild par tiesiskumu valstī, Kučinska kungs, šajā mafijas valstī! Jūs taču neapgalvosiet, ka visi, kas runā par organizēto noziedzību Latvijā, ir sazvērējušies pret Māri Kučinski, Danu Reiznieci-Ozolu un Dzintaru Rasnaču. Kura organizētās noziedzības nozare pašlaik ir nonākusi preses krustugunīs? Pareizi, maksātnespējas administrācija. Kurš ministrs ir atbildīgs par maksātnespējas administratoru mafijas izdarībām? Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Taču jūs tā vietā, lai atbrīvotu Rasnaču no darba, pirms Saeimas balsojuma par viņa demisiju atklāti draudat presei ar «drošības iestāžu uzmanību». Par ko? Ar tādām karikatūrām ir pilna Rietumu prese! To sauc par izpausmes un vārda brīvību, ja jums tas nav skaidrs. Brīvajā pasaulē cilvēki rīko demonstrācijas, lai aizstāvētu pašu asāko karikatūru autorus, kad kāds draud izrēķināties ar viņiem. Jūs piedraudat, lai mēs neizsakāmies, nezīmējam. Mēs nedrīkstam apspriest Rasnaču un Reiznieces kundzi? Ko vēl mēs nedrīkstam?

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

ablv-maksatnespejas-administratori

Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas


jurass-strike-vienotiba
«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Viedoklis: Dana Reizniece-Ozola, atkāpieties!


dana-reizniece-ozola-demisija
Donna Dana, jūs «pārshēmojāties» vai iedomājāties, ka varat spēlēt pārāk prasti. Jūs domājāt, ka «parastajam latvietim laukos» būs vienalga, kas notiek ar kaut kādu Rīgas banku? Tiešām domājāt, ka jūsu vēlētājs ir tik stulbs, tik vienkāršs un zemisks? Latviešiem būs vienalga, ka iznīcina Latvijas uzņēmumu ar 1000 cilvēkiem, kas paliks bez darba, un viņu ģimenēm, kas cietīs? Vai tiešām 400 miljonu laupījums, par ko jums, tā izskatās, pilnas ausis ir piedziedājusi maksātnespējas administratoru mafija, ir apmiglojis gaišo šahistes prātu?

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Mafijas bezpriģels* - cita vārda nav

martinsons-vid

«Mīļais Dievs, tas ir bezpriģels*!» saka cilvēki uz ielas. Cita vārda nav. Mūsu latviešu valodā tāda vārda nav. Šo krievu kriminālās pasaules vārdu mēs, parastie cilvēki, uzzinājām 90.– tajos gados – tā sauca tā laika noziedzību bez jebkādām robežām, pat bez «likumīgo zagļu» likumiem.
Tagad šis vārds ir atgriezies. Šodien, ieraugot visu to, kas ir bijis paslēpts zem spožo advokātu biroju viltus prestiža glances, zem politiķu liekulīgajiem lozungiem

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Pirmajā vietā Latvija!

Tocs-Tramps-ASV-Latvija

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!
Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Jauni puiši mirst, bet veci politiķi dzīvo

bunkus slepkaviba
Vai Mārtiņam Bunkum vajadzēja mirt? Nekādā gadījumā. Man ir ļoti žēl, ka tā noticis. Viņš bija ārkārtīgi talantīgs, ārkārtīgi izglītots jauns cilvēks, augstākās klases profesionālis, kam vajadzēja dzīvot un dzīvot. Kas ir vainīgs jaunā puiša nāvē bez tā, ka katrs cilvēks, protams, pats pieļauj kādas kļūdas? Bet tādēļ nav jānošauj.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Slepkavīgs karš maksātnespējas administratoru mafijā

martins-bunkus-slepkaviba
Izdzēsta cilvēka dzīvība vienmēr ir smagi. Rakstot par maksātnespējas administratoru mafiju, kura, iespējams, plāno nolaupīt 400 miljonus eiro, neļaujot ABLV Bank pašlikvidēties, bet novedot to līdz maksātnespējai, biju plānojis atsevišķu rakstu veltīt arī Mārtiņam Bunkus. Nedomāju, ka tas notiks pēc nāves.
Mārtiņa Bunkus pēdējai intervijai DB, ko savulaik nācās veidot man pašam, bija tāds virsraksts Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Skandināvu amati un Latvijas lēmumi

Uldis-Zakulis
Latvijas četrās lielākajās bankās – Swedbank, Luminor Bank, SEB bank un Citadele banka – jaut tagad tiek apkalpoti 90% klientu. Noguldījumu apjoms rezidentu un nerezidentu bankās līdz šim gan dalījās aptuveni 60% pret 40%, bet vietējā kapitāla īpašumā esošās bankas darbojās pārsvarā nerezidentu sektorā. Taču ārvalstu noguldītāju izspiešana no Latvijas, ko iezīmē gan ABLV Bank darba apturēšana, gan bēdīgi slavenā Danas Reiznieces-Ozolas tēze par tikai 5% nerezidentu noguldījumu, kam ir jāpaliek mūsu bankās, visai drīz var novest pie situācijas, ka Latvijas tirgū pilnībā dominēs tikai četras premjera darba grupā pārstāvētās ārvalstu bankas, no kurām trīs turklāt ir viena reģiona – Skandināvijas bankas.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Vjačeslavs Dombrovskis - Mīnus 592 miljoni gadā

vjaceslavs-dombrovskis-sandris-tocs

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Romāns Mežeckis - Sākas cīņa pret maksātnespējas administratoru mafiju

romans-mezeckis-sandris-tocs
Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Vai finanšu ministre gatavo jaunu nodevu?

dana-reizniece-ozola-vid

Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro pilsoni un uzņēmumu

Vai jaunai nodevai jāgatavojas katram pilsonim, kurš kaut reizi pārdevis vai iepircies pa 15 tūkstošiem eiro, un katram uzņēmumam, kas apgroza 300 tūkstošus mēnesī? Laikraksta rīcībā ir nonākusi, visticamāk, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavota vēstule par Finanšu ministrijā gatavotajiem augsta riska transakcijas nodevas ieviešanas plāniem, kas, pēc asociācijas domām, praksē varētu skart «katru otro».

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Majoru lieta met ēnu uz tieslietu ministra biroju

2011059_ORIGINAL_1479097934
Maksātnespējas jomas sakārtošanu tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs sauc par vienu no sava darba prioritātēm, vienlaikus pastāv aizdomas par interešu konflikta iespējamību paša ministra birojā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tas savukārt rada šaubas par tieslietu ministra spēju apkarot ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumus.

Tieslietu ministra biroja vadītājas Līgas Ādamsones meita Aija Lamberte (bij. Ādamsone) ir Vladimiram Barinovam piederošās SIA Viesnīca Majori administratore. Tieši šīs viesnīcas maksātnespējas lietu valstij piederošā AS Reverta un vairākas vadošās Latvijas finanšu institūcijas – Swedbank, SEB banka, Norvik Banka un Danske Bank – savulaik nosauca par vienu no septiņiem skaļākajiem ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumiem. Savukārt tieslietu ministrs Dz. Rasnačs, taujāts par iespējamu interešu konfliktu viņa ministra birojā vienā no skandalozākajām Latvijas maksātnespējas lietām, teic, ka viņam par to esot pirmā dzirdēšana.

«Majori ir klasisks gadījums, kas sastāv no trim komponentēm. Viens ir juridiskās adreses maiņa, lai dabūtu, iespējams, kādu vēlamu labvēlību tiesā, kas apstiprina ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ĀTAP) pasākumu plānu, kuru izstrādā parādnieks. Otrs ir tā saucamie fiktīvie kreditori, kas, iespējams, ir arī šajā konkrētajā gadījumā. Trešais,

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Luksemburga aizstāvas, mēs – likvidējamies

ablv-sandris-tocs
Mazā Luksemburga, valsts, kuru pat grūti saskatīt kartē, atceļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu. Tā ir tiesiskuma uzvara pār «mājienu kultūru», ko pasaules praksē cenšas ieviest dažu valstu specdienesti. Un Latvijas oficiālās politikas fiasko, kura balstās premisā, ka «Eiropai un Amerikai iebilst nedrīkst».

Iedomājieties skatu – Latvijas finanšu ministre un premjers, uzraugi un centrālā banka, visi, kuriem savējos vajadzēja aizstāvēt grūtā brīdī, kā nopērti stāv «Amerikas onkuļu» priekšā, klausoties, ka ziepes būs vēl 10 bankām. Bet tikmēr Luksemburgas komerctiesa atceļ ECB lēmumu un noraida regulatora lūgumu par ABLV Bank Luxembourg likvidāciju.


Visi, kuriem savējos vajadzēja aizstāvēt grūtā brīdī, kā nopērti stāv «Amerikas onkuļu» priekšā, klausoties, ka ziepes būs vēl 10 bankām. Bet tikmēr Luksemburgas komerctiesa atceļ ECB lēmumu un noraida regulatora lūgumu par ABLV Bank Luxembourg likvidāciju.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB Maksātnespējas jomā - visatļautības sajūta

sandris-tocs-martins-bunkus-pedeja-intervija
Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Lasīt vaiIrāk

Citi raksti un intervijas

Andris Bērziņš intervijā DB: Katram ir jāiet savs izaugsmes ceļš


prezidents-andris-berzins-sandris-tocs
Mums ir desmit gadu, kuros ir jāsasniedz Eiropas vidējais IKP līmenis, lai nobremzētu aizbraucēju plūsmu no mūsu valsts.

Tā intervijā saka Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Prezidenta kungs, jūs pats esat ekonomists un nācis no biznesa vides. Kādu tas atstājis iespaidu uz jūsu darbu Valsts prezidenta amatā?

Mans pamatuzstādījums prezidenta amatā, balstoties uz manu biznesa pieredzi pagātnē, ir bijis vērsts uz to, ka visās jomās ir vajadzīga stabilitāte. Arī biznesā ir vajadzīga stabilitāte, ņemot vērā šo pamatprincipu, es esmu centies darboties un izmantot savas iespējas šajos četros gados. Prezidenta amats mūsu valstī atšķiras ar to, ka viņam nav ne resursu, ko dalīt, ne reālas varas. Lai ietekmētu notiekošo, ir jāmeklē citas iespējas. Es meklēju iespēju, kā likt lietā savu iepriekšējo pieredzi.

Mans prezidenta zvērests iekļauj vārdus, ka es darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Savukārt labklājības celšanas atslēga ir ekonomikas attīstība, kas savukārt dod pamatu sociālajai stabilitātei.

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas