speciāli DB: Vai finanšu ministre gatavo jaunu nodevu?

dana-reizniece-ozola-vid

Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro pilsoni un uzņēmumu

Vai jaunai nodevai jāgatavojas katram pilsonim, kurš kaut reizi pārdevis vai iepircies pa 15 tūkstošiem eiro, un katram uzņēmumam, kas apgroza 300 tūkstošus mēnesī? Laikraksta rīcībā ir nonākusi, visticamāk, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavota vēstule par Finanšu ministrijā gatavotajiem augsta riska transakcijas nodevas ieviešanas plāniem, kas, pēc asociācijas domām, praksē varētu skart «katru otro».

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Majoru lieta met ēnu uz tieslietu ministra biroju

2011059_ORIGINAL_1479097934
Maksātnespējas jomas sakārtošanu tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs sauc par vienu no sava darba prioritātēm, vienlaikus pastāv aizdomas par interešu konflikta iespējamību paša ministra birojā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tas savukārt rada šaubas par tieslietu ministra spēju apkarot ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumus.

Tieslietu ministra biroja vadītājas Līgas Ādamsones meita Aija Lamberte (bij. Ādamsone) ir Vladimiram Barinovam piederošās SIA Viesnīca Majori administratore. Tieši šīs viesnīcas maksātnespējas lietu valstij piederošā AS Reverta un vairākas vadošās Latvijas finanšu institūcijas – Swedbank, SEB banka, Norvik Banka un Danske Bank – savulaik nosauca par vienu no septiņiem skaļākajiem ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumiem. Savukārt tieslietu ministrs Dz. Rasnačs, taujāts par iespējamu interešu konfliktu viņa ministra birojā vienā no skandalozākajām Latvijas maksātnespējas lietām, teic, ka viņam par to esot pirmā dzirdēšana.

«Majori ir klasisks gadījums, kas sastāv no trim komponentēm. Viens ir juridiskās adreses maiņa, lai dabūtu, iespējams, kādu vēlamu labvēlību tiesā, kas apstiprina ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ĀTAP) pasākumu plānu, kuru izstrādā parādnieks. Otrs ir tā saucamie fiktīvie kreditori, kas, iespējams, ir arī šajā konkrētajā gadījumā. Trešais,

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas

"Preses Klubā" viesos: Andris Bērziņš, Jūlija Stepaņenko, Sandris Točs



Citi raksti un intervijas

speciāli DB: Caur bankām grauj arī tranzītu

swedbank-tocs-tranzits
Laikraksta Dienas Bizness rīcībā ir nonākusi informācija, ka pret Latvijas bankām uzsāktās kampaņas rezultātā tiek slēgti ne tikai «čaulas uzņēmumu», bet arī pavisam reālu tranzīta nozares uzņēmumu konti.

«Varu atklāti pateikt, ka arī mums aizvēra ciet kontus kompānijām, kuras ir saistītas ar Krieviju. Pagājušā gada decembrī bez īpašiem paskaidrojumiem Swedbank aizvēra ciet kontus diviem kopuzņēmumiem,» saka Ivars Sormulis, kurš ir privātā dzelzceļa uzņēmuma AS Baltijas Tranzīta serviss valdes priekšsēdētājs. Viņš ir tas retais, kuram ir drosme to pateikt atklāti. Taču laikraksta rīcībā ir informācija arī par citiem tranzīta jomas uzņēmumiem, kuriem pēdējā laikā ir radušās problēmas banku kontu sakarā. Grūtajā situācijā, kādā starptautiskās politikas dēļ atrodas Latvijas tranzīta nozare, mazākais, kas tai ir vajadzīgs, ir problēmas ar banku pakalpojumiem mūsu valstī. Tā vien šķiet, ka kāda neredzama roka ir nolēmusi pielikt punktu ne tikai Latvijas bankām, bet arī tranzītam, kas ir vēl viena miljardu nozare. Bet varbūt tā nav sveša roka, bet mūsu pašu provinciālisms un gļēvums? Patiešām traki būtu, ja izrādītos, ka mūsu bankas un tranzīts ir iznīcināts nevis kādu ģeopolitisku lēmumu rezultātā, bet tikai tāpēc, ka Latvijas valdībai gribējās kārtējo reizi iztapt, bet banku ierēdņiem neko vairāk kā «mazāk problēmu».

Swedbank jau ir ievērojami samazinājusi šī gada Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi – no sākotnēji prognozētajiem 4,2% līdz 3,0%. Tā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā skaidro bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Ņemot vērā to, ko laikrakstam stāsta uzņēmēji, kas sūdzas par kontu slēgšanu, varam uzdot jautājumu – vai paši ierobežo un paši samazina prognozi?

Vai tranzīta nozares iznīcināšana ir zviedru banku apzināta politika vai šo banku vietējo ierēdņu paranojas sekas?

Lasīt vairāk

Citi raksti un intervijas